Redzot daudzos piemērus, kā izmisīgi cīnās mazie uzņēmumi ar savām problēmām, sāku apšaubīt šo ilgtermiņa  mērķu sasniegšanas iespēju ar patreizējām metodēm.

Un vērojot ne no valsts institūciju viedokļa, bet no mazā uzņēmuma skatu punkta, ieraugām tam „mazulim” apkārt daudzus „ziloņus „ gan valsts institūciju, gan lielo uzņēmumu veidolā .

Šoreiz par lielajiem uzņēmumiem, katrai uzņēmējdarbībai būtisko nozaru līderiem, ar ko mazajam biznesam jācīnās  gribot vai negribot.

Vispirms jau elektrība un Latvenergo . Kaut uzņēmumi elektrību var pirkt brīvajā tirgū, tomēr tas reāli nav pieejams mazai darbnīcai ar 5 darbiniekiem. No enerģētikas monopola puses nav manīts piedāvājums mazajai uzņēmējdarbībai . Kas atliek – ģeneratoru jau katrā vietā  neuzliksim ? Tātad, rindā kā visi klienti pie lielā elektrības operatora un pasargi dievs ja kavējat maksājumus – nekādas atlaides nebūs. Un tādēļ biznesa plānā jāparedz visi ar to saistītie riski.

Cita aina ar sakariem, bez kuriem uzņēmējam arī neiztikt. Lattlelecom, LMT,TELE2, Triatel, Bite, Baltkom ,VIASAT: katrs kaut ko cenšas uzņēmējiem piedāvāt visā plašajā sakaru pakalpojumu spektrā . Ir pietiekami daudz informācijas par visiem sakaru pakalpojumiem visos iespējamos veidos. No praktiskās puses labas atsauksmes no uzņēmējiem dzirdētas par Tele 2 Biznesa klientu nodaļu, piemēram. Ilgtermiņa klientiem atkal labākas opcijas no LMT tiek praktizētas. Lielais Lattelecom arī beidzot griežas uz mazā biznesa pusi. Tātad telekomunikāciju sektorā uzņēmējam tikai jātur acis un ausis vaļā – un pēc skrupulozas analīzes jāizvēlas sev atbilstošākais piedāvājums. Un ja kļūdās – arī nekas – var pēc tam mainīt, ja savas pārsteidzības dēļ nav parakstījis līgumus ar saistībām uz diviem gadiem vai tamlīdzīgus variantus. Te nu gan Skandināvu akcionāru uzņēmumi pacentušies, sasaistot uzņēmējus ar tikai sev izdevīgām shēmām ( laikam baidās vēlreiz no lieliem zaudējumiem). Līderis laikam Viasat, kurš arī mobilos interneta sakarus vienlaicīgi (ar Triatel starpniecību) piedāvā. Vai var būt tur problēmas vietējā vadībā, kas pārcenšas ? Tā jau Latvijā raksturīga lieta, un pirms „lamājam” kādu lielo kompāniju, jāpaskatās uz vietas –kas un kā to vada !!

Loģistika un sūtījumi – nu jau bez atsevišķās jomās klasiskā Latvijas Pasta un starptautiskiem milzeņiem (Fedex, ), arī uz vietas izvēle ir  patiešām liela.

Piedāvājums tik plašs, ka uzskaitījums būtu ļoti garš .Arī jaunās loģistikas kompānijas pašas aktīvi piedāvā savus pakalpojumus. Atliek tikai analizēt piedāvājumus ne tikai no cenas viedokļa, bet uzmanīgi pētot līgumu nosacījumus, jo šeit, līdzīgi kā  sakaru nozarē, ir ieslēpti daudzi potenciāli ilgtermiņa riski. Mazajam uzņēmējam pat var ieteikt ņemt mazu konsultāciju, it sevišķi ja iet runa par pamata ražošanas un gatavās produkcijas piegādes ķēdēm un to nodrošinātājiem.

Apkuri savām ražotnēm vai pakalpojumu sniegšanas vietām nu jau var risināt arī bez Latvijas Gāzes palīdzības, un šī „ziloņa „ ietekme uz mazajām firmām un to ražotnēm varētu teikt ka samazinās (ja paši iepriekš neesam tehnoloģiski sevi piesaistījuši LG).

Ar Latvijas Dzelzceļu mazā uzņēmējdarbība maz saskaras, ar aviācijas nozari un Air Baltic kā vienu no kompānijām parasti pastarpināti (caur loģistikas firmām), tad par tiem varētu šajā sakarā sevišķi nerunāt.

Un tad paliek ceļi – lielais nezināmais, kur gan  šogad daudz remontus redzam, bet pamatā tomēr mazajam biznesam savas ražotnes vieta jāizvēlas no jau esošas apmierinošas ģeogrāfiskas situācijas – jāveido ražotne tur, kur ceļš ir ! Jo gaidīšanās svētki uz jaunu asfaltu var būt krietni ilgāki par provinces ražotnes darba mūžu…

Biznesa plānos jāparedz riska maksājumi. Kad Lindorff un tam līdzīgi parādu piedziņas uzņēmumi klauvēs pie durvīm….Ja vēl sevi kā privātpersonu izmantojat pakalpojumu reģistrēšanai, kamēr uzņēmums nostabilizējas, tad vēl jo vairāk uzņēmējam jāuzmanās.

Ko tad kopumā varētu vēlēties no valsts kā uzņēmējdarbības vides regulatora? Galvenais, lai domājot par viena vai otra monopola nozares vai uzņēmējdarbības nodrošināšanai būtiskas jomas izmaiņām visās analīzēs iekļaut ne tikai pensionārus kā potenciālus garantētus balsotājus uz kārtējām vēlēšanām un lielos uzņēmumus un to īpašniekus kā potenciālus donorus, bet neaizmirst par Latvijas valsts vēl pagaidām nemainīto virzību  uz radošajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem balstītu ekonomiku . Pretējā gadījumā par velti dodam naudu no dažādiem fondiem un radām liekas cerības plašam darbīgu cilvēku slānim.