Publicēts 14. martā, 2011.
Valsts ilgtermiņa vīzijas dokumentos varam atrast sekojošas frāzes - 2030 gadā Latvijā būs sabiedrība , kas patērē atbildīgi , ir radoša, atvērta, gatava sadarboties, draudzīga un iecietīga pret ikvienu. Latvijā būs izteikti zaļa, inovatīva, uz radošajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem balstīta ekonomika un enerģētika.
Valsts ilgtermiņa vīzijas dokumentos varam atrast sekojošas frāzes - 2030 gadā Latvijā būs sabiedrība , kas patērē atbildīgi , ir radoša, atvērta, gatava sadarboties, draudzīga un iecietīga pret ikvienu. Latvijā būs izteikti zaļa, inovatīva, uz radošajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem balstīta ekonomika un enerģētika. Izcēlu uzstādījumu par to, uz kā balstīsies valsts ekonomika. Jau šobrīd Latvijā pie jaunajām iespējām reģistrēti vairāk kā septiņi tūkstoši mikrouzņēmumu ar samazinātu kapitālu ( tautā saukti par viena lata SIA). Daudzos gadījumos tie darbību uzsāk kā ģimenes uzņēmumi vai kā interesentu pulciņa darbošanās platforma. Tomēr ar laiku , sekmīgākajiem no tiem mazliet izaugot , rodas jautājums par algotu darbinieku piesaisti no malas.
Ko tad parasti meklē mazie biznesi darba tirgū ? Pirmām kārtām , biznesa veidošanās laikā kā konsultantus pieaicina tiešām profesionālus attiecīgās biznesa jomas speciālistus – uz laiku , kamēr paši visu saprot. Otrām kārtām , kad bizness paaugas – tad meklē profesionālus darbiniekus , kas var šūt , apstrādāt metālu vai koku, veidot IT atbalstu un tā tālāk – tātad tiešā darba darītājus. Kur tādus meklēt – pēc loģikas vajadzētu profesionālās izglītības iestādēs, ja attiecīgos speciālistus Latvijā vispār gatavo.
Ko redzam izglītības sistēmā ? Naudas trūkst , kaut kas jāgriež tomēr nost . Augstskolu lobijs stiprs , reforma nobremzējusi , tātad kur var vieglāk nogriezt – pareizi, profesionālajai izglītībai . Un griež arī, un slēdz ciet vēl palikušās skolas – uz braucot pa Latviju redzam arvien jaunas tukšas skolu ēkas - pēdējais , kas iespiedās atmiņā, bija nupat redzētā Kazdangas nu jau bijušā tehnikuma ēka ar vientuļo patriotisko pieminekli tās zālājā… Un turpinām ražot Maģistrus un Doktorus visbiežāk ar ekonomiku tieši nesaistītajās sfērās.
Ja bez emocijām , tad jautājums ir viens un pavisam konkrēts – ja valsts vīzija , uz ko mēs tiecamies ekonomikā, ir mazo un vidējo uzņēmumu radītā un attīstītā ražošana un pakalpojumi , tad loģisks ir jautājums – vai tā vīzija ir nepareiza vai arī darbības tās sasniegšanai ir nepareizas? Vai kāds darbojas vienkārši tāpat , pašu veidoto ilgtermiņa vīziju aizmirstot?
Kaimiņu pieredze – nu kaut vai Tartu redzētā sadarbība ar dažādām Ķīnas institūcijām un uzņēmumiem , kas ieinteresētas atbalstīt tieši profesionālās izglītības sistēmu jau iepriekš manis minētās loģikas dēļ.
